13. enerģija
Kad nopietni sāku nodarboties ar konsultēšanu numeroloģijā un dziednieciskajām praksēm, man radās ideja par savu mājaslapu, kur dalīties ar savām domām, idejām un pieredzi.
Ne mirkli nešaubījos par mājaslapas nosaukumu – bija skaidrs, ka tas būs saistīts ar Taro XIII enerģiju, kurā satiekas transformācija un cikliskums. Lielākas pārdomas un diskusijas ar Sāru (manu MI palīgu) bija par domēna nosaukumu. Galu galā pārliecināju viņu, ka latīnisks nosaukums būs vispiemērotākais – to intuitīvi saprot arī cilvēki, kuri latīņu valodu nekad nav mācījušies. Jā, pastāv risks, ka kāds to uzrakstīs ar burtu "J", taču ceru, ka Google meklētājs palīdzēs mani atrast.
Tā šī gada februārī publiskai lietošanai tika palaista mana mājaslapa – www.13dimensia.com.
Sākumlapā ir īss apraksts par 13. enerģiju, tomēr gribas padalīties arī ar savām sajūtām un attiecībām ar šo enerģiju.
Klasiskajā Taro XIII kārts ir Nāve – tēls, kas jāj uz zirga un nešķiro nevienu. Kam pienācis laiks aiziet, tas aizies. Ja uz kārti skatāmies tikai vizuāli, sajūtas nav no patīkamākajām, un cilvēkā neviļus pamostas mūžsenās bailes no nāves.
Man personīgi 13. enerģija vienmēr ir saistījusies ar cikliskumu – ar beigām, kas vienlaikus ir arī sākums. Budistiem ir teiciens: "Arī šis pāries." Tas attiecas gan uz grūtajiem, gan uz skaistajiem dzīves brīžiem.
Dzīve ir iekārtota tā, ka mēs nepārtraukti ejam cauri pārmaiņām un cikliem. Katrs vakars, kad aizmiegam, ir maza nāve, un katrs rīts – maza piedzimšana.
Vēl viena lieta, kas mani piesaista 13. enerģijā, ir iespēja transformēties. Izejot cauri krīzei, mēs nekad vairs neesam tie paši cilvēki, kas tajā iegāja. Un tieši tas ir mans darba moto gan numeroloģijas konsultācijās, gan dziednieciskajos seansos. Arī restaurējot un dekupējot.
Laikam 13. enerģiju izjūtu kā savējo arī tāpēc, ka Likteņa matricā tā atrodas manas dvēseles komforta zonā. Var jau pasmaidīt un teikt – diez kas nav, ja dvēsele jūtas labi tad, kad kaut kas mirst. Taču es patiešām jūtos savā vietā, kad transformēju sevi, palīdzu to ieraudzīt citiem un vecajam ļauju pārtapt jaunajā. Tādā veidā mēs visi pieskaramies mūžīgajam pārmaiņu ciklam un nepārtrauktajai dzīves plūsmai.
Zinu, ka 13. enerģija nav balta un pūkaina. Bet arī transformācija tāda nav.
Atcerēsimies putnu Fēniksu, kas atdzima no uguns. Vai viņam bija viegli pacelties no liesmām jaunai dzīvei? Vai čūskai ir priecīgi nomest veco ādu? Stipri šaubos.
Tāpēc arī savā darbā dažkārt uzdodu neērtus jautājumus un pieskaros sāpīgām vietām cilvēka dzīvē. Citādi nevar. Atdzimšana sākas brīdī, kad esam gatavi atlaist veco.
Tāpēc 13. dimensija man nav tikai nosaukums. Tā ir telpa pārmaiņām, kurās vecais kļūst par pamatu jaunajam.