Rituāli

Uguns kā stihija jau senos laikos tika godāta un pielūgta, jo no tās bija atkarīga cilvēku dzīvība. Uguns bija svēta — to izmantoja maģiskos rituālos, caur tās liesmām veicot transformāciju. Mūsdienās ugunij vairs nav izdzīvošanas funkcijas; tā drīzāk ir simboliska un dekoratīva. Tomēr mūsos dzīvo pirmatnējo cilvēku atmiņas — kad sēžam pie ugunskura un raugāmies liesmās, sajūtam siltumu un enerģiju. Uguns un rituāli ir neatņemamas daudzu tautu tradīcijās. Latvijā vēl joprojām saglabājusies sena baltu tradīcija atzīmēt saules gada rituālus ar uguns elementu. Tu taču arī Jāņu laikā dedzini ugunskuru?

Man uguns vienmēr ir bijusi klātesoša. Vēl joprojām man mājās ir malkas apkure, un dzīvā uguns kamīnā priecē ar krāsām un smaržām. Organiski manā dzīvē ienāca ugunsrituāli — sākumā kā skaisti pasākumi, tad kā saziņa ar dzimtu, vēlāk kā nozīmīgi individuāli notikumi. Tad pavērās iespēja apgūt rituālu vadītāja kursu.

Es vēl joprojām eju savu ugunsrituālu ceļu; tas ir ceļš bez gala. Bet tas ir arī skaistākais — pa šo ceļu satiekot cilvēkus, mājas, īpašumus, notikumus, svētkus un godus, ar senas tradīcijas palīdzību pieskaroties tiem.

Vai zināji, ka ugunij kā transformējošai stihijai piemīt divas dabas? Viena — pastiprinošā, otra — iznīcinošā vai attīrošā. Ne vienmēr, sadedzinot bijušā mīļotā cilvēka foto vai mantas, tās tiek izslēgtas no dzīves; dažkārt vecās attiecības var aktivizēties, parasti negatīvu notikumu veidā, ja šķiršanās bijusi ar spēcīgām negatīvām emocijām. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka ugunij vai nu nav bijis izvirzīts nodoms attiecības izbeigt, vai arī emocijas bijušas tik spēcīgas, ka uguns tās pastiprina.

Piedāvāju vadīt ugunsrituālus dažādiem mērķiem — saules gada rituālus (Jāņi, Ziemassvētki u.c.), attīrošos, šķiršanās, dziedinošos, veļu, vēlēšanu, dzimšanas dienu un citus rituālus. Jo īpaši priecāšos būt klātesoša Tavos dzimtas rituālos un vietas rituālos, piemēram, mājvietas attīrīšanā vai iesvētīšanā.

Par rituālu norisi un cenām lūdzu sazinies ar mani privāti.